e-web.lv

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce Latvijas Televīzijas raidījumā “Labrīt Latvija!” apgalvo, ka Latvijas pievienošanās Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumam (ACTA) neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā. Kā arī skaidro, ka dokumenta saskaņošanu valdība veikusi ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. EM valsts sekretārs arī skaidro, ka no 2011. gada septembra līdz decembrim ACTA dokuments ir bijis atklātajā valdības dokumentu apritē. Arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere apgalvo, ka nolīguma teksts ir bijis pieejams publiskai apspriešanai jau no 2010. gada. Te gan ir “neliela” nesaskaņa, jo Juris Pūce stāsta, ka dokuments sākotnējā saskaņošanas stadijā nav diskutēts atklāti, jo to noteikusi “procedūra”.

Interesanti ir arī tas, ka pēc biznesa portāla “Nozare.lv” veiktās aptaujas Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmumiem un organizācijām, ACTA nolīguma parakstīšana ir bijis pārsteigums. Dokuments nav ticis konsultēts ne ar vadošajiem informācijas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmumiem, ne ar šīs nozares nevalstiskajām organizācijām. Latvijas Interneta asociācijas izteikto viedokli, ka nolīguma ideja nav principiāli pieņemama, bet asociācija nav vēl izstrādājusi oficiālu nostāju, jo par šāda dokumenta esamību uzzinājusi dažas dienas iepriekš, Inese Vaidere komentē lakoniski: “Žēl, ka Latvijas Interneta asociācija nav radusi iespēju iepazīties ar nolīguma tekstu, un es baidos, ka tā to joprojām nav izdarījusi”.

Līdz ar to rodas jautājums, vai valdības pārstāvjiem dokuments, kurš skar konkrētu nozari nebūtu jākonsultē ar šīs nozares pārstāvjiem. Vai tiešām pastāv prakse, ka nozares speciālistiem un vadošajiem uzņēmumiem būtu jālūdz valsts institūciju pārstāvjiem iespēja iepazīties ar topošo dokumentu, kas viennozīmīgi skar konkrēto nozari?

Valdības pārstavji pārliecina, ka ACTA ieviešana neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā, diemžēl valdības viedoklis neskanēs pārliecinoši, kamēr savu viedokli nebūs pauduši nozares speciālisti, kā arī Starptautisko un Eiropas tiesību speciālisti. Kamēr vēl gaidam mūsmāju speciālistu viedokli, tikmēr ir iespējams iepazīties ar ārvalstīs izskanējušajiem viedokļiem.

Tā piemēram Silēzijas (Polija) Universitātes Starptautisko un Eiropas tiesību departamenta vadītāja profesore Genovefa Grabovska uzskata, ka dokuments dod iespēju autortiesību aizsardzības vardā bloķēt nevēlamo informāciju interneta vidē. Interneta pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz interneta lietotāja dati pat tad, ja ir radušās aizdomas par iespējamo pārkāpumu. Profesore uzsver, ka dokuments ierobežo tiesības uz tiesu, jo persona var tikt sodīta uz aizdomu pamata. Vēl jo vairāk persona var tikt sodīta par to, ko no viņas lietotāja konta veikusi cita persona. Te runa ir par nolīguma 5. iedaļas 27. panta 4. punktu, kurš nosaka: “Puse saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem var pilnvarot savas kompetentās iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai identificētu abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma veikšanai, ja šis tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu un ja šādu informāciju vēlas saņemt, lai aizsargātu vai īstenotu šīs tiesības.”

Prof. G. Grabovska skaidro, ka ACTA dokumenta galvenā problēma ir tā neprecizitāte un daudzās interpretācijas iespējas, kā arī tas, ka viens dokuments nosaka tik ļoti dažādu produktu aizsardzību. Grabovska pauž viedokli, ka vienā maisa tika iemesti  somiņu un džinsu pakaļdarinājumu tirgotāji ar intelektuālā īpašuma aizsardzību interneta vidē, līdz ar to dokuments ir pretrunīgs, jo nav iespējams apvienot tik dažādus aizsardzības objektus vienā dokumentā. Tas rada iespējas dokumenta ļaunpratīgai izmantošanai, jo ir neprecīzi definēti tremini.

Savukārt tiesību zinātņu habilitētais doktors, Polijas Komerczinību un juridiskās augstskolas profesors, jurists un nodokļu konsultants, kā arī A. Smitha Centra Prezidents Roberts Gvjazdovskis norāda uz vēl citām dokumenta ACTA neskaidrībām. Tā piemēram II nodaļas, 1. iedaļās, 6. punkts nosaka, ka: “Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību aktos ir paredzētas īstenošanas procedūras, lai būtu iespējama efektīva rīcība pret jebkādu šajā nolīgumā ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, tostarp steidzami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kuru uzdevums ir novērst jebkādus pārkāpumus, un tiesiskās aizsardzības līdzekļi, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem.” Šī punkta turpinājumā uzzinām, ka: “Neviens šīs nodaļas noteikums netiek uzskatīts par tādu, kas paredz, ka Pusei ir jānosaka, ka tās amatpersonas ir atbildīgas par darbībām, ko tās veic, pildot savus darba pienākumus.” Tātad amatpersonas var īstenot procedūras pret jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, bet, ja ir kļūdījušās un piem. apsūdzība nav bijusi pamatota, atbildību par savu rīcību nenes.

Pēc R. Gvjazdovska domām interesants ir arī II nodaļas 2. iedaļas, 9. punkts, kurš nosaka, ka tiesu iestādes, nosakot atlīdzību par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem, ņem vērā: ” jebkuru likumīgu vērtības norādīšanas līdzekli, ko iesniedz tiesību īpašnieks un kas var ietvert zaudēto peļņu.” Līdzīgi tiek noteikta arī tiesas izmaksu un advokāta pakalpojumu apmaksa: “uzvarējusī puse saņem zaudējušās puses maksājumu par tiesas izmaksām vai maksu, kā arī atbilstīgu advokāta maksu un jebkādus citus izdevumus”. R. Gvjazdovskis retoriski jautā, vai Polijas valdība (tieši tāpat kā Latvijas valdība), kura ir parakstījusi nolīgumu ACTA, ir lietas kursā par advokāta pakalpojumu izmaksām piem. ASV?

Tomēr pēc R. Gvjazdovska viedokļa, iepriekš minētie punkti ir tikai nieks, salīdzinājumā ar 5. iedaļas 27. pantu, kurš nosaka, ka: “Katra Puse nodrošina, ka tās tiesību aktos ir pieejamas īstenošanas procedūras, ciktāl tas noteikts 2. iedaļā (Civiltiesiskā īstenošana) un 4. iedaļā (Krimināltiesiskā īstenošana), lai pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu digitālajā vidē būtu iespējams īstenot efektīvu rīcību, tostarp steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumu, un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas attur no turpmākiem pārkāpumiem.” Diemžēl dokumentā ACTA nav devinēts kas ir un kas nav “intelektuālais īpašums”. Līdz ar to paveras neierobežotu interpretāciju iespējas. Bieži vien tieši jautājums par to, kas ir un kas nav intelektuālais īpašums ir strīda pamats.

Nav šaubu, ka ir jācīnās ar autortiesību pārkāpumiem un pirātismu interneta vidē. Zādzība ir un paliek zādzība gan reālajā gan virtuālajā pasaulē. Tomēr ne visas definīcijas un normas no reālās dzīves ir iespējams nemainītā veidā pārnest uz virtuālo. Tā piemēram citāts, kas nokopēts kādā ziņu portālā un ievietots sociālajā tīklā, lai izteiktu savu komentāru par to, ir jau klasificējams kā intelektuālā īpašuma pārkāpums?

Diemžel valstsvīru parliecinājumi, ka ACTA dokuments neko nemainīs interneta lietotāju ikdienas dzīvē neskanēs parliecinoši līdz brīdim, kamēr visas ACTA neskaidrības netiks izskaidrotas. Atliek vien aicināt Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vadošos speciālistus, kā arī Starptautisko un Konstitucionālo tiesību ekspertus izteikt savu viedokli par  Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (ACTA) un tā iespējamo ietekmi uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozari, ka arī informācijas sabiedrību kopumā.

Atsaucoties uz:

EM valsts sekretārs: ACTA neko nemainīs interneta lietotāju ikdienā
Vaidere: ACTA mērķis ir novērst viltojumus un aizsargāt autortiesības
ACTA to gigantyczny bubel prawny
ACTA – blog.gwiazdowski.pl
ACTA teksts latviešu valodā

Kas slēpjas aiz Viltošanas Novēršanas tirdzniecības nolīguma ACTA

2012. gada 26. janvārī Japānas Ārlietu ministrijā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki, tai skaitā Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars valdības vārdā parakstīja «Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm». Nolīgumu dažādu iemeslu dēļ neparakstīja Igaunija, Kipra, Slovāki, Vācija un Holande.

Formāli nolikums ir līgums starp valstīm par intelektuālā īpašuma aizsardzību un cīņu pret viltotu produktu tirdzniecību. Tomēr praksē nolikuma neviennozīmīgais teksts un tā interpretācijas var novest pie nevēlamu tekstu bloķēšanas un liela mēroga cenzūras pirātisma apkarošanas vārdā.

Viens no visvairāk kritizētajiem punktiem nosaka, ka interneta pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrē pilnīgi visa informācija par to, ko, kur un kad veic interneta pakalpojumu lietotājs un pēc prasības nekavējoties jāsniedz pilna informācija par lietotāju, pret kuru ir radušās aizdomas, ka tas veicis darbības, kas var būt saistītas ar autortiesību pārkāpumu.

Galvenā nolīguma ACTA kritika koncentrējas sekojošos punktos:

1. ACTA piedāvā intelektuālā īpašuma aizsardzību par ļoti augstu cenu, jo var bloķēt un saukt pie atbildības uz aizdomu pamata pilnīgi nevainīgus interneta lietotājus. Vienlaicīgi autortiesību aizsardzības vārdā var tikt ierobežota vārda brīvība. ACTA var apgrūtināt dažās valstīs pieeju medikamentiem, uz kuriem arī attiecas viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgums.

2. Asu kritiku izraisa šī nolīguma izveide, kura notika pilnīgā slepenībā. ACTA jau no 2007. gada tika veidota tādā veidā, lai nepieļautu vai pēc iespējas ierobežotu konsultāciju un pārrunu iespēju. Nolīgums tika veidots pilnīgā slepenībā divu gadu garumā un tā izveidē aktīvu dalību ņēma intelektuālā īpašuma aizsardzību lobbējošas korporācijas. Nolikuma skice tika izveidota 2010. gada aprīlī, bet 2010. gada novembrī jau tika apstiprināts gala variants. ACTA netika tulkots arī parakstītāju valstu valodās, tas pieejams bijis tikai angļu, franču un spāņu valodā, kas rada aizdomas, ka parakstītāju puses pat nesaprot ko ir parakstījušas. Vienīgā publiskā diskusija par ACTA notika Meksikā, kur tika izraidīta persona, kura vēlējās reģistrēt un raidīt diskusiju internetā. Eiropas Parlaments divreiz iebilda ACTA ieviešanai, pieprasot, lai darbs pie nolīguma teksta notiktu atklātībā. Gala rezultātā ES painformēja par ACTA nolīguma pieņemšanu zemkopības un zivsaimniecības preses relīžu 43. lapaspusē.

Diskutējams nav fakts, ka arī internetā ir jābūt noteiktai intelektuāla īpašuma aizsardzībai, bet diskusiju un spēcīgu pretreakciju izraisa gan neskaidrais ACTA teksts, tā plašās interpretācijas iepējas, kā arī veids kādā nolikums tika veidots. Arī Latvijas Interneta asociācijas pārstavji norāda, ka dokuments netika konsultēts ar asociāciju un ir pretrunīgs.

Lai ACTA tiktu ieviests dzīvē, ir jānotiek šī nolīguma ratifikācijai.

Janvāra vidū Google paziņoja par izmaiņām, kas tiks ieviestas meklēšanas atgoritmā. Izmaiņas attieksies uz lapas izskatu, kas redzams bez nepieciešamības pārtīt lapu un attieksies uz tām lapām, kuras šajā uzreiz redzamajā daļā rādīs parmērīgi lielu reklāmu skaitu. Google gan apstiprina, ka reklāmas ir pieļaujamas, bet pārmērīgs to daudzums ir nepatīkams lietotājiem. Diemžel Google nenorāda, kā tieši interpretēt terminu “pārmērīgi”.

Google skaidro, ka šadas izmaiņas tika ieviestas tāpēc, ka tika novērotas interneta lietotāju sūdzības par pārmērīgi lielu reklāmu daudzumu, kas apgrūtina meklētā satura atrašanu.

Google stāsta, ka ir samazinājies to sūdzību skaits, kas attiecās uz lapu satura neatbilstību meklētajam pieprasījumam, bet spēcīgi palielinājies to sūdzību skaits, kas attiecas uz lapām, kuras no paša ieiešanas brīža uzbrūk ar pārmērīgu reklāmu skaitu.

Lai ieviestu jaunā algoritma darbību dzīvē ir nepieciešamas “dažas nedēļas”, tā stāsta Google.

Varētu gan diskutēt par to, cik atbilstošas ir Google reklāmas (AdWords) un cik vietas tās aizņem virs organiskajiem meklēšanas rezultātiem, jo pie dažiem atslēgas vārdu meklējumiem AdWords reklāmas aizņem pusi no lapas redzamās daļas. Google gan skaidro, ka šāda situācija ir sastopama tikai attiecībā uz nelielu daudzumu atslēgas vārdu meklējumu rezultātiem.

[ atsaucoties uz: Pages With Too Many Ads “Above The Fold” Now Penalized By Google’s “Page Layout” Algorithm ]

Pagaidām zināms ir tikai tas, ka Google interesējas par aktīvāku darbību Baltijas valstu tirgū. “Google Polska” komunikāciju biroja vadītājs Pjotrs Zalewskis Letai apstiprināja šo informāciju, piebilstot, ka pagaidām tā ir vienīgā informācija, kuru var sniegt.

Latvijā ažiotāžu nekavējoties izraisīja jautājums par Google Baltijas pārstāvniecības centrālā biroja atrašanās vietu. Pagaidām Google izskata iespēju centrālo biroju atvērt Tallinā vai Viļņā. Protams, ka katra no trim Baltijas valstīm vēlas, lai Google Baltija centrālais birojs atrastos dotās valsts galvaspilsētā.

Latvijas ārlietu ministrs uzskata, ka tieši Rīga ir vispiemērotākā vieta Google Baltija centrālajam birojam, jo ir Baltijas regiona lielākā un centrālā pilsēta, kā arī ir kultūras un biznesa centrs, vienlaicīgi akcentējot, ka Latvijā ir spēcīgi IT un mārketinga jomas speciālisti. Taisnība jau ir, tomēr, informācijas tehnologiju gigantam ir sava attīstības filozofija.

Pagaidām Google Baltijas valstīs meklē cilvēkus, kuri atbildēs par reklāmas, tātad Google AdWords reklāmas kampaņu tirdzniecību. Latvijā jau pašreiz ir vairāki uzņēmumi, kuri labā kvalitātē spēj piedāvāt produktus, kas saistīti ar Google meklēšanas sistēmu. Te runa nav tikai par Google AdWords reklāmas kampaņām, runa ir arī par tādu nozari kā seo pakalpojumi. Valstīs, kurās Google ir atvērusi savus birojus, Google sniedz ļoti plašu informāciju par saviem produktiem, iespējām, jaunumiem. Latvijas seo un sem speciālistiem pagaidām bija jābalstās uz ārzemju seo un sem literatūras darbiem, jāizvēlas IT kursi vai studijas ārzemēs. Tāpēc ļoti ceram, ka Google Baltija biroja izveide dos daudz lielākas iespējas Latvijas seo un sem speciālistiem, kuri vienlaicīgi spēs sniegt daudz augstākas kvalitātes pakalpojumus saviem Klientiem.

Mājas lapu SEO optimizācija gūst aizvien lielāku popularitāti. Šī nozare jau šobrīd tiek dēvēta par interneta mārketinga nākotni, bet nākotnē var kļūt par reklāmas un mārketinga stūrakmeni. Līdz ar to aizvien pieprasītaka kļūst informācija par SEO optimizācijas metodēm, to pielietojumu, ka arī šīs nozares attīstības tendencēm. Kur gūt kvalitatīvu informāciju par šo visai sarežgīto un ļoti mainīgo nozari? Vai informācija, kura bija aktuāla divus gadus atpakaļ ir vēl vērā ņemama un, vai metodes, kuras bija efektīvas pāris gadus atpakaļ ir efektīvas šodien.

Latvijas interneta vide piedāvā diezgan novecojušu informāciju par šo nozari. Maz ir arī informācijas, kura būtu bāzēta uz konkrētu pielietojumu praksē. Ja arī šāda informācija parādas, tad nevar runāt par to, vai pielietotā medote izturēs laika pārbaudi.

Daudz plašāku, kvalitatīvāku un laika pārbaudi izturējušu informāciju var atrast ārzemju interneta vidē. Labums ir tas, ka SEO nozare gandrīz visās valodās ir sasaistāma ar angļu valodas saīsinājumu SEO (Search Engine Optimization). Ja kāds paša spēkiem vēlas izmēgināt savus spēkus savas mājas lapas virzišanā, tad informāciju gūs angļu, krievu, poļu, vācu valodās. Pēc pamatīgas šīs informācijas analīzes, nāksies iegūto informāciju pielietot praksē un tikai pielietojums praksē un laika pārbaude dos atbildi vai pielietotā metode vai metodes bija atbilstošas.

Taču svarīgāks ir jautājums, kur informāciju un zināšanas par SEO nozares jaunumiem, kā arī praksi SEO jomā gūst Latvijas SEO pakalpojumu sniedzēji? Latvijā SEO nozare ir jauna, tāpēc liela prakse iegūta Latvijas interneta tirgū nav visai iespējama. Tāpēc izskaidrojams ir fakst, ka Latvijas SEO pakalpojumu sniedzēji ļoti retos gadījumos vēlas uzņemties garantijas par konkrētu rezultātu sasniegšanu. Tikai ļoti neliela daļa piedāvā sadarbības modeli, kur maksa ir par rezultātiem, ne par centieniem kaut ko darīt SEO optimizācijas jomā.

Nenoliedzams ir fakts, ka bez pieredzes ārzemju interneta telpā ir grūti runāt par SEO pieredzi vispār. Tāpēc IT speciālisti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar SEO nozari izvēlas studijas ārzemēs. Ļoti svarīga ir arī prakse ārzemēs, kas gūta uz konkrētu web projektu pamata. Nevar iztikt arī bez jaunākās SEO literatūras studēšanas, jo SEO nozare pareicoties ļoti mainīgajai meklētāju videi, attīstas ļoti strauji un ir pakļauta straujām izmaiņām.

Latvijas Interneta telpā diezgan maz un kautrīgi tiek runāts par Google AdWords reklāmas programmas mīnusiem. Pagaidām skaļi tiek runāts tikai un vienīgi par to, ka Google reklāmas ir efektīva interneta mārketinga metode ar viennozīmīgiem plusiem. Tomēr vērts zināt arī mīnusus.

Pasaules Interneta telpā bieži, skaļi un jau sen tiek runāts par negodīgiem klikšķiem Google AdWords reklāmas programmā. Google ņem dalību šajā diskusijā. Šo problēmu Google speciālisti ir novērojuši un mēgina ar to cīnīties. Tika izveidota speciāla darba grupa, kura novēro šo problēmu un izstrādā mehānismus, kuri spētu apkarot negodīgos klikšķus.  

Negodīgie klikšķi jeb tā sauktie click fraud Google AdWords sistēmā ir novēroti jau sen. Google mēgina ar šo problēmu cīnīties, bet nespēj šo problēmu pilnībā apkarot. Negodīgie klikšķi var tikt veidoti gan ar speciālu programmu, skriptu palīdzību, ka arī tos var veidot konkrēti interneta lietotāji. Šī ir nopietna problēma AdWords reklāmdevējiem, jo negodīgie klikšķi palielina CPC cenu, kā arī samazina reklāmas kampaņas laiku. Read the rest of this entry »

Lai saprastu meklēšanas sistēmu darbību, ir jāsaprot, ka meklēšanas sistēmu roboti neskatās mājas lapas, bet gan tās lasa. Tēpēc meklēšanas sistēmām mājas lapas vizuālais veidols ir ļoti vienaldzīgs. Meklēšanas sistēmas lasa mājas lapas kodā un saturā ievietoto teksta materiālu, novērtē tās koda kvalitāti, salīdzina koda daudzumu attiecībā pert satura daudzumu, izfiltrē tos atslēgas vārdus, kuri visprecīzāk apzīmē dotās mājas lapas saturu un zem šiem atslēgas vārdiem indeksē doto mājas lapu savas sistēmas meklēšanas rezultātos.

Līdz ar to, veidojot māja lapu, ir jāpiegriež liela vērība tieši teksta materiālam, kuru vēlamies sniegt lasīšanai gan Interneta lietotājiem gan meklēšanas robotiem. Svarīgi, lai teksta materiāls būtu kvalitatīvi kodēts, atbilstoši dotās valodas specifikai. Pretējā gadījumā, meklēšanas sistēmu roboti, tādu burtu vietā kā “ā”, “ē”, “š”, “ķ” un citu redzēs neskaidrus simbolus, līdz ar to meklēšanas sistēma teksta materiālu atzīs par nekvalitatīvu vai pilnīgi nederīgu.

Jāpiegriež vērība arī tam, lai mājas lapas kods būtu pārskatāms, meklēšanas sistēmām viegli salasāms, kā arī tam, lai koda attiecība pret saturu būtu viennozīmīgi pēc iespējas mazāka. Bieži vien gadās ka mājas lapas kods ir ļoti garš, bet teksta materiāls ļoti niecīgs, tāda veida mājas lapām būs grūti sasniegt labas pozīcijas meklēšanas sistēmās. Read the rest of this entry »

Aizvien pieprasītāks kļūst mājas lapu optimizācijas pakalpojums, kura mērķis ir virzīt mājas lapu meklēšanas sistēmu rezultātos. Šis pakalpojums kļūst aizvien populārāks, ne tāpēc, ka uzņēmumi, kā arī individuālie mājas lapu īpašnieki vēlas, lai viņu mājas lapas būtu kvalitatīvas un atbilstošas web standartiem, bet gan tāpēc, ka uzņēmumi, kā arī privātie mājas lapu īpašnieki ir sapratuši, ka tas ir veids kā piesaistīt konkrētus Klientus.  

Šī iemesla dēļ, pēdējo gadu laikā, aizvien vairāk IT nozares uzņēmumu sāk sniegt seo optimizācijas pakalpojumu. Latvijas tirgū šis pakalpojums vēl ir samērā jauns, līdz ar to šī pakalpojuma sniegšana nav standarizējusies. Klientam bieži vien nākas salīdzināt ļoti atšķirīgus seo pakalpojuma piedāvājumus.

Ir uzņēmumi, kuri veic vienreizēju mājas lapas seo optimizāciju par vienreizēju maksu pirms vai pēc pakalpojuma veikšanas. Tomēr ir arī uzņēmumi, kuri veic mājas lapas optimizāciju un virzīšanu meklēšanas sistēmās, kur maksa ir sadalīta pa mēnešiem un tiek piestādīta tikai tad, kad ir sasniegti konkrēti rezultāti vienā no populārākajām meklēšanas sistēmā, piem. Google. Klientam ir jāizvērtē, kurš pakalpojums viņam ir izdevīgāks un, kurā variantā tiks sasniegti labāki rezultāti. Read the rest of this entry »

Google AdWords sponsorētās saites ir efektīvs interneta mārketinga stratēgijas elements, kurš īpaši ieteicams ir tiem uzņēmumiem, kuri vēlas veicināt zīmola atpazīstamību, ka arī tiem, kuru produkcija vai pakalpojumi ir mainīgi atkarībā no sezonas.

AdWords sponsorēto saišu viens no plusies ir iespēja ātri izveidot reklāmas kampaņu un to pārskatāmi vadīt, tomēr jāņem vērā ir daži pamatnosacījumi, lai izveidotā reklāmās kampaņa spētu nest iespējami lielāku efektivitāti.

Pirmais priekšnoteikums veiksmīgi veidotai mājas lapas Google AdWords reklāmas kampaņai ir optimālu atslēgas vārdu izvēle, zem kuriem mājas lapas reklāmas saite tiks rādīta. Reklāmas kampaņa būs maz efektīva, ja tiks izvēlēti pārāk vispārēji atslēgas vārdi, kā arī tad, ja tiks izvēlēti pārāk precizēti atslēgas vārdi. Analizējot mājas lapas saturu, uzņēmuma produkciju un piedāvājumu, kā arī pārstāvētās nozares specifiku ir jāizvēlas optimāli atslēgas vārdi, kuri ir bieži lietoti interneta lietotāju vidū. Read the rest of this entry »